Sportā svarīga ir gan izturība, gan spēks, gan ātrums

Cilvēka ķermenis ir unikāls un vienreizējs, un aktīvs dzīvesveids palīdz mūs to uzturēt lieliskā formā. Izvēloties kādu no sportiskām aktivitātēm, mēs pirmkārt balstāmies uz to, vai mums tas patīk, cik ļoti mums ir pieejami apstākļi, lai nodarbotos ar šo sporta veidu, kā arī ir virkne citu iemeslu, kādēļ esam izdarījuši savu izvēli par labu konkrētam sporta veidam. Jāatzīst, ka iemesls kļūt par ātrāko, stiprāko izturīgāko, lokanāko vai vēl kādu, nav pats svarīgākais, kas nosaka mūsu izvēli.

sportošana Runājot par sportu un treniņiem, tad trenējoties pamatā izšķir, ko mēs vēlamies uztrenēt: spēku, izturību vai ātrumu. Izrādās, aktīvi trenējoties, ātrumu mēs varam uzlabot vien par 20%, kamēr spēka treniņi var palielināt mūsu spēku par 350%. Izturība vispār ir fantastiska lieta – pareizi un mērķtiecīgi trenējoties, mūsu izturība var palielināties pat par 650%! Taču reti kurš sporta veids trenē tikai vienu no šīm cilvēka spējām, labam treniņam būtu jāapvieno visas.

Kas tad ir ātrums? Ātrums ir cilvēka spēja veikt darbību minimālā laika periodā, ķermenī tas parādamuskuļu šķiedru spēju sarauties pēc iespējas īsākā laikā. Īpaši svarīgi tas ir tādos sporta veidos kā lēkšanāunmešanā. Ātrai reakcijaijābūt arī tādos sporta veidos kā volejbols, basketbols, 100m skrējiens un badmintons. Spēks ir cilvēka fiziskā īpašība, kas izpaužas spējā ar muskuļu piepūli pārvarēt ārējo pretestību. Tipisks piemērs ir svarcelšana un bodibildings. Izturība ir cilvēka spēja veikt kādu sportisku darbību ilgāku laiku bez pārmērīga noguruma, tas ir, pretoties nogurumam darba laikā un nesamazināt darba efektivitāti. Labi attīstīta pamata izturība ir nepieciešama visos sporta veidos, īpaši triatlonā un garo distanču skriešanā. Cilvēki, kuriem ir attīstīta izturība, labāk spēj pretoties nogurumam treniņu nodarbību laikā un ātrāk spēj atjaunoties slodžu starplaikos.

boulderingBoulderings ir viens no klinšu kāpšanas paveidiem, kurā mums dod iespēju izmēģināt savus spēkus kāpjot klintī vai šķēršļu sienā ne augstāk par 6-8 metriem. Turklāt to visu dara bez stiprinājumiem, kas uzliek mums zināmu atbildību par to, kā mēs veicam šo nodarbi. Atšķirībā no citiem sporta veidiem, šajā entuziasti pamatā trenē savu izturību, taču nenoliedzami uztrenējam savu spēku, jo noturēt savu ķermeni arī prasa zināmu piepūli.

Ja neesi pārliecināts par savu izturību, lai uzreiz boulderingu izmēģinātu uz treniņu sienas, tev ir iespēja patrenēties arī pašam, dabā un apkārtnē atrodot sev nepieciešamos atribūtus. Visvienkāršākais, protams, būtu skriet garas distances, bet arī tam vajadzīga sagatavotība, tāpēc sāc ar mazumiņu – paskrien nelielas distances. Pēc iespējas biežāk dodies peldēties, brauc ar riteni. Izmanto arī dažādus šķēršļus, kas pieejami dabā: ja ir stienis, turies pie tā un karājies tik ilgi, cik spēj, taču nepārpūlies. Dažādos āra sporta laukumos ne reti var redzēt riepas. Vai esi redzējis filmās, kā karavīri pa šīm riepām skrien? Trenēsi gan veiklību, gan izturību. Pat rāpošana vai līšana pa zemi var trenēt izturību, jo šajā treniņā svarīgs ir nevis ātrums, ar kādu tu to veic, bet gan cik lielu distanci tu to dari. Kāp pa kāpnēm augšup, lejup, pat atspiešanās pret rokām tev dos zināmu izturību.

Starp citu, internetā atrodama arī kāda formula, pēc kuras vari noteikt savu sagatavotības līmeni.

P1 – izmēri pulsu, sēžot;P2 – izdari 30 pietupienus 30 sekundēs un tad izmēri pulsu;P3 – pēc pietupieniem minūti atpūties un atkal izmēri pulsu.

Izrēķini indeksu pēc šādas formulas: P1+P2+P3-200/10

Ja indekss ir 0 – teicama sagatavotība;0 – 5 – laba sagatavotība;6 – 10 – apmierinoša;11 – 15 – vāja;15 un vairāk – neapmierinoša.

Lai izdodas!

Author: Ritvars

Share This Post On

Submit a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *