Brīžos, kad runa ir par cilvēka veselību un to, ko labāk darīt, lai to uzlabotu un laba stāvoklī arī uzturētu, ir tikai loģiski, ka vispirms vērsīsimies pēc padoma pie ārsta. Jebkurš ģimenes ārsts un arī cits dakteris priecāsies par to, ka pacients pie viņa ir atnācis laicīgi, jo tad jebkuru slimību novērst vai vis maz padarīt vieglāku, ir daudz vienkāršāk.
Šis aspekts ir kas tāds, ko paši cilvēki bieži vien neņem vērā, jo uzskata, ka paši tiks galā, pat neapzinoties, ka tādā veidā var savu veselību pakļaut vel lielākam riskam, nekā tas ir dotajā brīdī.
Galvenais ir tas, lai cilvēks, kurš dotajā brīdī cīnās ar kādu slimību, pats būtu ieinteresēts ārstēties un darīt visu iespējamo, lai veselības stāvokli uzlabotu, jo ar ārsta velēšanos palīdzēt vien nepietiks. Katra ziņā vienmēr ir jāgrib pašam kaut ko mainīt un tikai tad būs redzami rezultāti, kaut vai palēnām.
Nereti ir dzirdēti gadījumi, kad pacients patvaļīgi izlēmis nedzert medikamentus vai tos aizvietot ar kādu lētāku alternatīvu, lai ietaupītu naudu, bet jāsaprot ir tas, ka ārsts vienmēr izrakstīs to, kas konkrētajā situācijā ir labākais, tāpēc neko nevajadzētu mainīt.
Kā vienu no tipiskākajiem šādas patvaļības piemēriem var minēt dažādus sastiepumus, visbiežāk locītavu. Cilvēks gluži vienkārši ir pamežģījis vai sastiepis locītavu, jau vairākas dienas nespēj pienācīgi paiet un pārvietoties, tomēr pie ārsta neiet, jo domā, ak viss atrisināsies pats no sevis. Taču jebkura trauma ir nopietna, lai arī cik nenozīmīga tā dotajā brīdī neizliktos.
Ir ļoti daudzi cilvēki, kuri paši sev noteikuši diagnozi un tādā veidā iedzīvojušas diez gan lielās problēmās, jo tikai loģiski, ka diagnoze nebija no tam pareizākajām. Tāpēc uzskatu, ka jebkurā dzīves situācijā pareizais lēmums ir griezties pie ārsta, lai viņš norīkotu pacientu tā, kā tas vajadzīgs un ar viņa veselību turpmāk viss būtu kārtībā.
Mūsdienās dažādas rehabilitācijas iespējas ir tik vienkāršas, ka es nesaprotu, kāpēc cilvēki ar vien izvēlas labāk neko a savu traumu nedarīt. Ja kādreiz bija tā, ka mazākā vaina tika ārstēta ar ģipsi, kas traucēja dzīvot vairākas nedēļas no vietas, tad tagad atliek aiziet uz paris fizioterapijas procedūrām vai arī panēsāt kādu elastīgo saiti vari ortozi.
Mūsdienās visu atrisināt ir tik vienkārši, cik aizskaitīt līdz trīs. Visdažādākās problēmas iespējams atrisināt ar atšķirīgām metodēm, no kurām katrs izvēlas sev piemērotāko. Protams, ne vienmēr var gribēt, lai pilnīgi visi būtu tik adekvāti un korekti, cik varētu vēlēties, tomēr uzskatu, ka veselība ir kas tāds, ar ko jokot nevajadzētu.
Jo tomēr, veselība katram ir viena, tāpēc tā ir jāsaudzē. Iespējams, šobrīd jūs savu niecīgo traumu pēc mēneša jau nejutīsiet, bet pēc gadiem tā var likt par sevi manīt, un tad gan nožēlosiet, ka toreiz neaizgājāt pie ārsta un visu neatrisinājāt kā nākas un laikā.